Cilvēks ir būtne, kura ķermenis lielākoties sastāv no ūdens, mums ir nepieciešams šķidrums vielmaiņai, pareizai nieru darbībai un kaitīgo vielu izvadīšanai no organisma. Bez ūdens nevar funkcionēt neviens svarīgs orgāns, tostarp smadzenes. Pieauguša cilvēka ķermeņa svaru veido 50-70% ūdens. Bērniem šis procents ir vēl lielāks, piemēram, maziem bērniem tas ir 75-80%. Dažādos dzīves posmos ir atšķirīga nepieciešamība pēc šķidruma uzņemšanas. Fizisko procesu rezultātā mēs zaudējam apmēram 2,5 litrus šķidruma dienā. Kaut arī cilvēka organisms var saražot šķidrumu lai spētu izpildīt dažus savus vielmaiņas procesus – aptuveni 500 līdz 900 mililitrus, bet pārējais jāpapildina ar dzērieniem un pārtiku. Ūdens trūkums rada nopietnas problēmas cilvēka organismam. Pat tikai 5 procentu dehidralizācija ir bīstama.. Iespējams, jūs to zināt – pārkaršana, galvassāpes, nogurums, samazināta veiktspēja un koncentrēšanās spējas trūkums un tā tālāk, tas ir tikai sākums.

Jaunai sportistei, kas vasarā pārvietojas laukumā, būs cits nepieciešamā šķidruma uzņemšana daudzums kā, piemēram, vecākai kundzei, kura dienā spers tikai dažus soļus savā dzīvokli. Tomēr pastāv vispārīga formula dzeršanas režīma aprēķināšanai, ko iegūst no ķermeņa svara: svars kg x 0,035 = ikdienā nepieciešamais šķidruma daudzums litros. Uz katriem 11 kg liekā svara pievieno 0,25 litrus. Tātad, ja mūsu ikdienas šķidruma patēriņš ir no 1,5 līdz 2,5 litriem, mēs, iespējams, atrodamies saprātīgā diapazonā. Mēs neņemam vērā individuālo režīmu, fiziskās aktivitātes, sporta aktivitātes, svīšanu, vides temperatūru, kurā pārvietojamies. Šķidruma uzņemšana ietver arī šķidrumu uzturā, tāpēc arī tā atbilstošais sastāvs var ietekmēt rezultātu. Labākais rādītājs kas liecina par pietiekamu šķidruma uzņemšanu ir urīna krāsa. Ja tas ir gaiši dzeltens, bez smaržas 5-7 reizes dienā, viss ir kārtībā.

Ar šo terminu mēs dēvējam atkarību no šķidruma/ dzeramā ūdens. Ja jūs visur nēsājat līdzi lielu ūdens pudeli, jūs pastāvīgi dzerat, pievērsiet tam uzmanību. Tā ir psiholoģiska problēma, kura izpaužas sekojoši- lai nomierinātu savu nervu sistēmu indivīds uzņem šķidrumu reizi 10-15 minūtēm. Arī vairāk nekā 4 litru šķidruma izdzeršana dienā var būt bīstama nierēm. Vissliktākais ķermenim ir pārmērīga šķidruma lietošana. Ja pusstundas laikā izdzer 10 litrus ūdens, ar nierēm nepietiek, lai no asinīm izfiltrētu lieko ūdeni, radot hipotonisku vidi (šūnas ievelk ūdeni), kas rada risku, piemēram, smadzeņu šūnām.

Bieži ir grūti pierunāt mūsu bērnus uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, kas nepieciešams augošam organismam. Turklāt bērna ķermenim nepieciešams vairāk šķidruma uz kilogramu svara, salīdzinot ar pieaugušajiem, jo ​​to veido lielāka ūdens daļa. Labākais veids, kā uzzināt, cik daudz bērnam vajadzētu dzert, ir vienkārši aprēķināt. Uz katru ķermeņa svara kilogramu bērnam vēlams izdzert 60 ml šķidruma. Ja bērns sver 28 kg, viņam jāizdzer apmēram 1,7 l. Mēs iekļaujam šķidrumu pārtikā. Izvēloties ūdeni bērniem, jāseko līdzi ūdens sastāvam, īpaši nitrātu un nitrītu, smago metālu daudzumam, minerālvielu daudzumam, pH vērtībai (lai ūdens nebūtu skābs ar zemu pH).

Bērni- it īpaši mazākie, nejūt slāpes kā pieaugušie, bieži vien bērni vienkārši ir īgni, raud ir noguruši. Un mūsu vecāku ziņā ir atpazīt viņu vajadzību. Ir svarīgi dot viņiem ūdeni ar regulāriem intervāliem nelielās devās un negaidīt, līdz parādās akūti slāpju simptomi.

Jo mazāks ir bērns, jo vairāk ūdens satur viņa ķermenis, kā arī tajā pašā laikā viņu vairāk apdraud nepietiekama šķidruma uzņemšana. Bērna urīnpūšļa ietilpība ir salīdzinoši maza, un bērniem ir jāiegūst dzēriens regulārās nelielās devās. Bērnam dienā ir nepieciešami aptuveni 1 līdz 1,5 litri šķidruma, ko viņš var iegūt daļēji ar uzturu un daļēji papildināt ar šķidruma uzņemšanu. Būtībā katru stundu, izņemot miegu, viņam vajadzētu izdzert apmēram 50 ml. Ideāls mērs ir urinēšanas autiņbiksīšu skaits (apmēram 5-6 dienā).

Mātes piens ir ideāls un vispiemērotākais pamats vismaz pusgadu vecu mazuļu dzeršanas režīmam. Dzeršanas režīma papildināšana ar ūdeni šajā vecumā ir nepieciešama tikai siltā laikā vai arī ja ir paaugstinātā mazuļa temperatūra. Ja sākam mazuļa ikdienas racionā iekļaut ēdināšanu, šajā procesā vēlams iekļaut arī pareiza dzeršanas režīma mācīšanu - šeit darbojas vienkāršs noteikums - tīrs ūdens ir piemērotākā izvēle.

Ūdenim, ko dzer mazi bērni, ir ieteicamās vērtības, minerālvielu saturs tajā noteikti nedrīkst būt lielāks par 500 mg/l. Lielākā daļa ūdeņu ar lielāku minerālvielu saturu satur vairāk nātrija, rūpīgi jāseko līdzi nitrātu un nitrītu, kā arī fluora, hlora vai citu nevēlamu vielu vērtībām, piemēram, krāna ūdenī. Ir nepieciešams izvēlēties mīkstāko ūdeni, ko bērna ķermenis var apsorbēt bez slodzes.

Hlors ir gaistoša viela, tāpēc šķiet, ka tas iztvaiko vārīšanas procesā. Bet tomērt tā nav - hlora daudzums pat palielinās. Ir pētījumi, kuri pierāda, ka vārot ūdenī palielinājās hlora daudzums, būtiskākie pieaugumi bijuši vārot bez vāka. Kas attiecas uz nitrātiem, tie uzvedas vienādi, vārīšanās laikā iztvaicējot ūdeni, palielinās to koncentrācija iegūtajā dzērienā. Šie pētījumi brīdina par vārīšanu 5 vai 10 minūtes, jo tas var izraisīt vairāk ūdens iztvaikošanu un līdz ar to lielāku potenciāli kaitīgo vielu (hlora, nitrātu, nātrija) koncentrāciju iegūtajā dzērienā.